Virzīties (pa gaisu) lejup smaguma spēka ietekmē; līt, snigt, ritēt (par nokrišņiem); arī plūst (no augšas) - par ūdeni.Akmens krīt. Lapas, skujas, čiekuri krīt no kokiem. Sēkla krīt auglīgā zemē. Ābols no ābeles tālu nekrīt folkl.Jātnieks krīt no zirga. K. cauri sar. -- neizturot kādus kritērijus, piedzīvot neveiksmi.Sniegs krīt lielām pārslām. Krīt migla, lietus lāses. Krītošās zvaigznes -- planētas atmosfērā uzliesmojuši meteori.Ūdens krīt pār dambi. Ūdenskritums krīt no liela augstuma.
Straujimainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u.c.), zūdot līdzsvaram vai balstam.Bērns skrien un krīt. K. uz muguras. K. un celties. K. uz slidenas ietves un sasisties. Slēpotājs krīt kupenā. K. gar zemi (zemē). K. (vai) no kājām (zemē) sar. -- būt ļoti nogurušam. Krītamā kaite -- galvas smadzeņu slimība, ko raksturo visas ķermeņa muskulatūras krampji un samaņas zaudēšana; epilepsija. Labība krīt veldrē (aiz smaguma vējā, lietū noliecas, nogulstas pie zemes). Cirsmā krīt koki.
Straujimesties (kur, pie kā, kam virsū). K. pie zemes. K. (kam) pie kājām (zemojoties, lūdzot). K. (kā) apkampienos. K. matos -- sākt plūkties, kauties. K. virsū ienaidniekam. Suns krīt stilbos, pie biksēm (kož, plēš). K. starpā (arī vidū) -- pārtraukt runātāju ar piebildēm. K. pie ēdiena. K. virsū cepetim. Lopi kā izbadējušies krīt zālē. Putni krīt uz graudiem.
Straujitikt virzītam, virzīties (ar vēzienu) uz leju; arī būt novietotam virzienā uz leju. 3. pers. Rokas nespēkā krīt gar sāniem. Pātaga krīt pār zirga muguru. Cirtieni, sitieni krīt viens pēc otra. Priekškars krīt (tiek strauji nolaists). Pārn.: Krīt skarbi vārdi.
Nokarāties (pār ko), skart (ko), segties vertikāli priekšā vai slīpi (pāri kam); nokaroties veidot (krokas). 3. pers. Mati krīt pār pleciem. Cirtas krīt acīs. Tērps labi krīt. Smagā drāna labi krīt krokās.
Izplatīties (kādā virzienā); atrasties (uz kā, pāri kam - par ēnu); tikt vērstam (uz ko - par skatienu). 3. pers. Saules stari krīt slīpi. Gaisma krīt uz atvērtās grāmatas. Atspīdums krīt sejā. No staba krīt gara ēna. Koku ēnas krīt šķērsām pār ceļu. Skatiens krīt uz pulksteni. Skaņas krīt pret sienām un atbalsojas.
Tikt nonāvētam; mirt, nobeigties (par daudziem). K. frontē, no lodes. K. varoņa nāvē. Piemineklis kritušajiem karavīriem. Cilvēki krita no slimībām un bada. Fermā sākuši k. sivēni. Krīt kā mušas -- saka, ja īsā laikā (piem., epidēmijā) mirst ļotidaudzi.
Nokļūt (nevēlamā, bīstamā situācijā, sliktos apstākļos); nonākt (īpašā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī); arī degradēties, morāli pagrimt. K. gūstā, nabadzībā, postā. K. nežēlastībā, apsmieklā, kaunā, nogodā. K. izmisumā, panikā. K. histērijā. K. nesamaņā. K. kārdināšanā, grēkā. Kritusi (netikumiska) sieviete.
Tikt (kādam), nonākt (kāda) rīcībā, lozējot, sadalot pienākumus u.tml. pers. Lielais laimests nekrita nevienam. Viņam kritis mantojums.
Nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam. 3. pers., kopā ar vārdiem "nost", "ārā", "laukā". Kurpes krīt nost no kājām. Gredzens krīt nost no pirksta. Apģērbs krīt nost no pleciem. Ratiem ritenis kritīs nost. Logam stikls krīt ārā. Viss krīt no rokām (ārā) -- saka, ja uztraukumā neveicas darbs. Mati krīt ārā. Pārn.: K. ārā no lomas.