krist


krist krītu, krīti, krīt, pag. kritu, nepārej.
  1. Virzīties (pa gaisu) lejup smaguma spēka ietekmē; līt, snigt, ritēt (par nokrišņiem); arī plūst (no augšas) - par ūdeni. Akmens krīt. Lapas, skujas, čiekuri krīt no kokiem. Sēkla krīt auglīgā zemē. Ābols no ābeles tālu nekrīt folkl. Jātnieks krīt no zirga. K. cauri sar. -- neizturot kādus kritērijus, piedzīvot neveiksmi. Sniegs krīt lielām pārslām. Krīt migla, lietus lāses. Krītošās zvaigznes -- planētas atmosfērā uzliesmojuši meteori. Ūdens krīt pār dambi. Ūdenskritums krīt no liela augstuma.
  2. Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u.c.), zūdot līdzsvaram vai balstam. Bērns skrien un krīt. K. uz muguras. K. un celties. K. uz slidenas ietves un sasisties. Slēpotājs krīt kupenā. K. gar zemi (zemē). K. (vai) no kājām (zemē) sar. -- būt ļoti nogurušam. Krītamā kaite -- galvas smadzeņu slimība, ko raksturo visas ķermeņa muskulatūras krampji un samaņas zaudēšana; epilepsija. Labība krīt veldrē (aiz smaguma vējā, lietū noliecas, nogulstas pie zemes). Cirsmā krīt koki.
  3. Strauji mesties (kur, pie kā, kam virsū). K. pie zemes. K. (kam) pie kājām (zemojoties, lūdzot). K. (kā) apkampienos. K. matos -- sākt plūkties, kauties. K. virsū ienaidniekam. Suns krīt stilbos, pie biksēm (kož, plēš). K. starpā (arī vidū) -- pārtraukt runātāju ar piebildēm. K. pie ēdiena. K. virsū cepetim. Lopi kā izbadējušies krīt zālē. Putni krīt uz graudiem.
  4. Strauji tikt virzītam, virzīties (ar vēzienu) uz leju; arī būt novietotam virzienā uz leju.
    3. pers. Rokas nespēkā krīt gar sāniem. Pātaga krīt pār zirga muguru. Cirtieni, sitieni krīt viens pēc otra. Priekškars krīt (tiek strauji nolaists). Pārn.: Krīt skarbi vārdi.
  5. Nokarāties (pār ko), skart (ko), segties vertikāli priekšā vai slīpi (pāri kam); nokaroties veidot (krokas).
    3. pers. Mati krīt pār pleciem. Cirtas krīt acīs. Tērps labi krīt. Smagā drāna labi krīt krokās.
  6. Izplatīties (kādā virzienā); atrasties (uz kā, pāri kam - par ēnu); tikt vērstam (uz ko - par skatienu).
    3. pers. Saules stari krīt slīpi. Gaisma krīt uz atvērtās grāmatas. Atspīdums krīt sejā. No staba krīt gara ēna. Koku ēnas krīt šķērsām pār ceļu. Skatiens krīt uz pulksteni. Skaņas krīt pret sienām un atbalsojas.
  7. Kristies, kļūt zemākam; pazemināties, samazināties.
    3. pers. Ūdens līmenis turpina k. Spiediens strauji krīt. Barometrs krīt (rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos). Krītoša gamma. Krītošā intonācija. Cenas krīt. Vērtspapīru, valūtas kurss biržā turpina k. Izslaukumi ziemā krīt.
  8. Tikt nonāvētam; mirt, nobeigties (par daudziem). K. frontē, no lodes. K. varoņa nāvē. Piemineklis kritušajiem karavīriem. Cilvēki krita no slimībām un bada. Fermā sākuši k. sivēni. Krīt kā mušas -- saka, ja īsā laikā (piem., epidēmijā) mirst ļoti daudzi.
  9. Nokļūt (nevēlamā, bīstamā situācijā, sliktos apstākļos); nonākt (īpašā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī); arī degradēties, morāli pagrimt. K. gūstā, nabadzībā, postā. K. nežēlastībā, apsmieklā, kaunā, nogodā. K. izmisumā, panikā. K. histērijā. K. nesamaņā. K. kārdināšanā, grēkā. Kritusi (netikumiska) sieviete.
  10. Tikt ieņemtam kaujā, beigt pretoties, nonākt pretinieka varā; tikt likvidētam (par valsts varu, iekārtu).
    3. pers. Cietoksnis krīt. Pilsēta kritusi iebrucēju rokās. Valsts vara krita.
  11. Tikt (kādam), nonākt (kāda) rīcībā, lozējot, sadalot pienākumus u.tml. pers. Lielais laimests nekrita nevienam. Viņam kritis mantojums.
  12. Nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
    3. pers., kopā ar vārdiem "nost", "ārā", "laukā". Kurpes krīt nost no kājām. Gredzens krīt nost no pirksta. Apģērbs krīt nost no pleciem. Ratiem ritenis kritīs nost. Logam stikls krīt ārā. Viss krīt no rokām (ārā) -- saka, ja uztraukumā neveicas darbs. Mati krīt ārā. Pārn.: K. ārā no lomas.
  13. Strauji vērties (ciet); (aiz)cirsties.
    3. pers., kopā ar vārdu "ciet". Durvis, vārti krīt ciet.
  14. Neiederēties, neiekļauties (kur); tikt izņemtam (no kāda kopuma).
    3. pers. Teikums krīt ārā no teksta stila.
  15. Nodoties (kam); aizrauties (ar ko). Viņš ir kritis uz grāmatām. Meitenes uz viņu krīt kā uzburtas.
  16. Brukt, grūt.
    3. pers.; sar. Ēkas krīt kopā.
  17. Kaitīgi iedarboties.
    3. pers. Smēķēšana krīt uz plaušām.
Frazeoloģismi:
  • K. (birt) kā no gaisa (arī no debesīm) -- rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūlēm.
  • K. (pašam, arī no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) -- rasties, tikt iegūtam bez pūlēm.
  • Maskas krīt -- saka, ja kādu atmasko, ierauga īstā gaismā.
  • Sēkla krīt auglīgā zemē -- saka, ja kas (piem., teiktais) ietekmē, izraisa atsaucību u.tml.
  • Krīt kā kaķis (vienmēr) uz kājām -- saka par cilvēku, kas (arvien) pārvar grūtības.
  • Krizdams klupdams (arī klupdams krizdams) |iet, skrien| -- ļoti lielā steigā, tā, ka aizķeras kājas; klupšus, krišus.
  • K. uz deguna -- būt pilnīgi bez spēka.
  • Uz deguna krizdams (arī klupdams) -- ar pēdējiem spēkiem, pāri spēkiem.
  • Nav uz mutes kritis -- saka par cilvēku, kas spēj uzreiz atjautīgi atbildēt.
  • Kā uz mutes kritis -- saka par cilvēku, kas neattopas ko teikt, atbildēt.
  • K. (arī gāzties) (vai) no kājām zemē (arī nost) sar. -- nespēt nostāvēt, parasti lielā nogurumā.
  • K. pār ilksi vienk. -- nomirt.
  • Kritis uz ausīm sar. -- saka par cilvēku, kas nedzird, vāji dzird vai arī kam nav muzikālās dzirdes.
  • K. (arī mesties) ceļos (arī uz ceļiem) (kā priekšā) -- ļoti pazemoties, uz ceļiem lūdzot (ko).
  • K. pie rokas (arī pie piedurknes) novec. -- strauji noliekties skūpstīt roku.
  • K. (arī mesties) ap kaklu (kādam) -- izrādīt lielu sirsnību vai familiaritāti, apkampjot (kādu).
  • Krīt kā mušas (arī lācis) uz medu -- saka, ja kas (patīkams, izdevīgs) ir daudzos izraisījis interesi, daudzus saistījis.
  • K. (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās -- kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
  • K. galējībās -- pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju - viedokli.
  • K. (kāda) rokās (arī nagos) sar. -- nokļūt kāda varā, rīcībā.
  • Stāvēt un k. (par ko) -- būt ļoti pārliecinātam (par ko), dedzīgi aizstāvēt (ko).
  • Aizdomas krīt (uz kādu) -- (kāds) tiek turēts aizdomās (par ko).
  • Vaina (arī atbildība) krīt (uz kādu) -- (kāds) tiek atzīts par vainīgu (atbildīgu). Visa vaina kritīs uz mums.
  • K. acīs sar. -- pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
  • K. uz nerviem sar. -- darīt nervozu, satraukt, kaitināt.
  • Šķēršļi krīt -- saka, ja tiek novērsts kas traucējošs, kavējošs.
  • Acis no pieres krīt ārā (arī laukā) -- saka, ja kāds, tīkojot (ko) iegūt, ļoti cieši, kāri skatās (uz to).
  • K. ārā no prāta (arī atmiņas, galvas) -- tikt aizmirstam.
  • Acis krīt (arī līp, iet) ciet -- saka, ja ļoti nāk miegs, gribas gulēt.
  • |Tā|, ka (vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu) -- saka par ļoti skaļu, nepatīkamu troksni.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'krist' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x