zemē
zemē dsk. ģen. zemju, s.- Planēta, ko apdzīvo cilvēki. vsk. Zeme riņķo ap Sauli. Zemes pavadoņi. Zemes pievilkšanas spēks.
- Šīs planētas garozas virsējā kārta. Zemes dzīles. Zemes darbi.
- Augsne. Māla, smilts zeme. Art, uzplēst zemi. Zemes racējs. Zemes pika. Atvest lecektīm zemi. Krekls melns kā zeme. -- (ļoti netīrs). Kājas ar zemēm. -- (smilšainas, dubļainas).
- Virsma, cietais pamats, uz kā (kas) atrodas. vsk. Stāvēt stingri uz zemes. Piesist kāju pie zemes. Paklanīties līdz zemei. Lidmašīna atrāvās no zemes.
- Platība, teritorija, kas atrodas kāda rīcībā, lietošanā, īpašumā. Jaunapgūtās zemes. Krietns zemes gabals. Pirkt un pārdot zemi.
- Sauszeme (atšķirībā no ūdenstilpes). Ieraudzīt zemi pie apvāršņa.
- Valsts; teritorija, apgabals. Siltās zemes -- (kur ir silts klimats). Austrumu zemes. Tēvu zeme, dzimtā zeme. -- (dzimtene). Izbraukāt svešas zemes.
Frazeoloģismi: zemē apst.- Uz leju, lejup (līdz apakšai). Kāpt, lēkt, nākt zemē. Grāmata nokritusi zemē. Saule jau iet zemē.
- Apakšā, lejā; pie zemes. Viens stāvēja zemē, otrs augšā. Gulēt, sēdēt zemē.
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'zeme' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.