brukt
brukt brūku, brūc, brūk, pag. bruku, nepārej.- Jūkot, sadaloties gāzties, krist, slīdēt.
3. pers. Malkas grēda brūk. Griesti, jumts brūk iekšā. Brūk ķieģeļu siena. Brukt kopā arī pārn.: -- atrasties avārijas stāvoklī. Māja brūk kopā. Pārn.: Cerības, nodomi brūk kopā. - Strauji slīdēt, krist. Akmeņi brūk no kraujas lejā.
- Krokojoties slīdēt; šļukt. Zeķes brūk uz leju.
- Zust (par krāsu); plukt. Krāsa drēbei bruka nost. Krāsotā dzija karstā ūdenī brūk.
- Strauji mesties virsū. Suņi bruka gājējam virsū. B. virsū bez iemesla.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brukt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.