atrasties
atrasties -rodos, -rodies, -rodas, pag. -rados.- Būt (kādā vietā), būt novietotam (kur); arī eksistēt, pastāvēt (noteiktā stāvoklī, apstākļos). A. mājās, slimnīcā. Grāmata atrodas uz galda. Māja atrodas piejūras. A. miera stāvoklī.
- Tikt atrastam, uzmeklētam. Pazudusī govs atradās. Vietas vilcienā atradās visiem. Daudzi kara laikā pazudušie ir atradušies.
- Tikt izvēlētam, sameklētam (domās).
3. pers. Atrodas vajadzīgie vārdi. Atradās negaidīta izeja. - Tikt iedalītam, atlicinātam (par laiku).
3. pers. Atradās brīvs laiks arī slidošanai. - Būt sastopamam un atklāties; arī parādīties, pieteikties.
3. pers. Atradās daži drosmīgie. Zēnam atradās aizstāvis. - Iedomājas sevi (par ko), izliekas (pat to, kas nav). divd. atradies; s. -usies; sar., niev. Atradies gudrinieks! Atradusies princese!
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atrasties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.