intonācija
intonācija s.- Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura. Teikuma i. Ironiska, dusmīga, pavēloša i.
- Valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas (garā) zilbē. Zilbes i. Stieptā, lauztā, krītošā, kāpjošā i.
- Literatūrā - frāzes jēdzieniskais un emocionālais noskaņojums, ko atklāj, piem., vārdu kārta, pieturzīmes, konteksts. Heroiska, intīma i.
- Mūzikā - vismazākā melodijas daļa, kurai ir izteiksmības nozīme; arī muzikālās skaņas izpildījuma kvalitāte, precizitāte augstuma ziņā. Pareiza, tīra, netīra i.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'intonacija' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.