Cilvēka ķermeņa augšējā vai dzīvnieka augšējā vai priekšējā daļa, kurā atrodas smadzenes. Cilvēka g. Čūskas g. Brieža g. Galvas kauli. Sāp g. Pamāt ar galvu. Saņemt galvu rokās. Purināt, kratīt galvu. Iet kailu galvu. Grozīt galvu (arī pārn.: paust neticību, šaubas, izbrīnu). Galvas tabletes (sar.; pret galvas sāpēm).
Uz galvas (1), ap galvu. lok. galvā.Likt cepuri galvā. Siet lakatu galvā. Viņai galvā vainadziņš.
Dzīvība. pārn.Riskēt ar savu galvu. Likt galvu ķīlā -- būt drošam, pārliecinātam (par ko), arī garantēt (ko).
Prāts, apziņa, saprašana, atmiņa.Mācīties, zināt no galvas. Risināt uzdevumus galvā. Gaiša, gudra g. Cilvēks ar galvu (gudrs, prātīgs). Tam ir g. uz pleciem -- tas ir gudrs, arī aprēķinātājs. Kā bez galvas -- nesaprātīgs; nesaprātīgi.Paturēt skaidru galvu -- neapmulst, nezaudēt spriešanas spēju.
Priekšmeta, auga augšējā, apaļā, paresninātā daļa; priekšmeta priekšējā vai galvenā daļa; arī apaļš priekšmets. Naglas, skrūves g. Pīpes g. Āmura, cirvja g. Kāpostu g. -- kāpostgalva. Saulespuķu, magoņu galvas. Cukura g. Trāpīt naglai uz galvas (arī pārn.: asi, trāpīgi pateikt). Laikraksta, žurnāla g. (nosaukums ar attiecīgām ziņām).
Jaukt (kādam) galvu -- ar saviem apgalvojumiem, stāstījumu, vedinot uz citādām domā, mulsināt (kādu).
Sagrozīt galvu (kādam) sar. -- panākt, ka (kāds) nespēj vairs saprātīgi spriest (par ko), vērtēt (ko). Ar saviem spriedumiem tas bija viņam sagrozījis galvu. Meitene viņam sagrozījusi galvu.