brēkt
brēkt brēcu, brēc, brēc, pag. brēcu; nepārej.- Par dažiem dzīvniekiem - radīt skaļas, griezīgas balss skaņas.
3. pers. Mežā brēc ūpis. - Skaļi, neapvaldīti kliegt; skaļi raudāt. B. sāpēs, dusmās. B. pilnā kaklā.
- Par bērnu - kliedzoši raudāt. Zīdainis brēc ratiņos. Bērns brēc, sadauzījis kāju.
- Intensīvi paust sašutumu, neapmierinātību, prasību. pārn., poēt. B. par netaisnību, pārestību. Pārn.: Noziegums, ļaundarība brēc pēc atmaksas. Brēcoša netaisnība, pārestība.
Frazeoloģismi:- (Tur jau) pat akmenim (arī akmeņiem) jābrēc -- saka par lielu netaisnību, nodarītu pārestību, kad neviens nedrīkstētu palikt vienaldzīgs.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brekt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.