prāts


prāts v.
  1. Apziņa, domāšana, intelekts. Cilvēka p. Gudrs p. Būt kā bez prāta. Vai nu p.! -- izsauciens, ar ko pauž izbrīnu, pārsteigumu, arī brīdinājumu.
  2. Noskaņojums, garastāvoklis. Būt labā prātā. Skumjš prāts. Ar drošu prātu -- droši.
  3. Griba, vēlēšanās. Rīkoties pēc sava prāta. Būt pa prātam. P. nesas uz ko sar.
Frazeoloģismi:
prāts -a, v.
  1. Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju; arī intelekts. // Apziņa; arī izpratne, domas. // Uzskats, uzskatu kopums. Pēc sava prāta (retāk pa savam prātam) - -- atbilstoši saviem uzskatiem, domām. // Nodoms, nolūks, vēlēšanās. // Nozīme, saturs; arī jēga.
  2. Noteikts emocionāls stāvoklis. savienojumā ar apzīmētāju.
  3. Atmiņa.
  4. Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām. parasti dsk.; savienojumā ar apzīmētāju.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'prats' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x