trāpīt
trāpīt -u, -i, -a, pag. -īju, nepārej.- Ievirzīt (ko, piem., šaujot, sviežot) mērķī; nonākt, atdurties (mērķī). Trāpīt noteiktā punktā. Trāpīt diegu adatā. Trāpīt kāju kāpslī. Viņš svieda ar akmeni, bet netrāpīja. Katrs šāviens trāpīja. Trāpīt mērķī.
- Nejauši skart (ko), atdurties (kur, pret ko). nepārej. Bumba trāpīja logā. Sniega pika trāpīja mugurā. Pārej.: Akmens trāpīja manu plecu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'trapit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.