Ejot, atstājot kādu vietu, izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam). nepārej. I. no istabas. i. pa vārtiem uz ielas. I. pa durvīm. I. cauri dārzam. I. caur birzi klajumā. I no ierindas pārn. -- kļūt nepiemērotam, nederīgam sava uzdevuma veikšanai.
Doties (kurp) parastikājām, arī noteiktu nolūku (uzsākot ceļu, darbu u. tml.). nepārej. I. mazā gaismiņā. I. jau laikus no mājām. I. darbā. I. sēt pirms saules. I. apgaitā. Pulks iziet kaujā. I. cīņā -- uzsākt cīņu.
Izstaigāt, apmeklēt; arī ejot veikt notiektu gājienu, attālumu un atgriezties. pārej. I. mežu krustāmšķērsām. Jau agrumā i. veikalu un pastu. Tik garu maršrutu pa stundu nevar i. I. ciemu ciemus.
Pārvietojoties izvirzīties (no kādas teritorijas, cauri kam, kurp); izbraukt (par satiksmes līdzekļiem). nepārej.Pulks iziet no pilsētas bez kaujas. Karaspēks izgāja cauri ciemam. Kuģis iziet atklātā jūrā cauri Irbes šaurumam. Lidmašīna iziet cauri mākoņiem un uzņem kursu. Vilciens jau izgājis no galastacijas.
Pārplūst, izplūst; arī tikt iznestam ar pūsmu, straumi u. tml. 3. pers., nepārej.; pārn. Upe iziet no krastiem. Dūmi no virtuves jau izgājuši. Putra iziet ugunī. Ledus upēs jau izgājis. Vēders iziet -- iztukšojas zarnas.
Izplatīties (piem., par tenkām, slavu). 3. pers., nepārej.; sar.Baumasātri izies pa visu ciematu. Par viņu izgājusi slikta slava.
Veicot kādu uzdevumu, piedalīties (visā procesā vai noteiktu laiku); būt pakļautam (kādai procedūrai). pārej. I. karadienestu. I. praksi uz zvejas kuģa. Augs iziet attīstības sākuma posmu. I. kauju ceļus. I. smagu dzīves skolu. I. trīs ziemas skolā. I. ārstniecības kursu. I. ugunskristības -- būt pakļautam nopietnai, izšķirošai pārbaudei. I. medicīnisko pārbaudi. Mašīna iziet tehnisko apskati.
Tikt izdotam, iztērētam; izsīkt, izbeigties. 3. pers., nepārej.; sar. Tērpam izgāja daudz drānas. Produkti ātri iziet. Iepērkoties izgāja visa alga. Piemet malku, lai neiziet uguns!
Pāriet, beigties; izzust (par sajūtām, parādībām). 3. pers., nepārej.Pagaidīt, kamēr iziet reibums. Tūkums tik ātri neiziet. Naftalīna smaka no drēbēm izies. I. no modes -- kļūt nemodernam. I. no apgrozības -- nebūtvairs pārdošanā, lietošanā u.tml.
Kopā ar vārdiem "pie vīra", "tautās", "par sievu" - apprecēties. nepārej.; sar. I. pie vīra 20 gadu vecumā. I. par sievu pie traktorista. Meita jau tautās izgājusi.
Paveikties, izdoties, beigties. 3. pers., nepārej.; sar. Kaut tikai labi izietu! Reizēm iziet plāni (slikti, greizi). Viņam izgājis bēdīgi. Nebēdā, gan viss izies labi!
Atrasties, būt pavērstam (pret ko), būt novietotam kādā virzienā, beigties vai sākties kādā vietā. 3. pers., nepārej. Logi iziet uz dārzu. Durvis iziet uz pagalmu. Ceļš iziet no meža klajumā. Taciņa iziet uz jūru. Taisne iziet no punkta A.
Būt pakļautam izskatīšanai, apstrādei, apmācībai u.tml. nepārej. un pārej.; sar.Projekts izgājis daudzas instances. Detaļa iziet caur daudzām rokām. Visi iesācēji te iziet caur meistara rokām.
Kopā ar apst. vārdu "cauri" - tikt apstiprinātam, akceptētam, pieņemtam (kādā instancē). 3. pers., nepārej.; sar. Vai šāds projekts izies cauri? Mūsu priekšlikums balsošanā neizgāja cauri.
Parast, arī sākt (nevēlami) izturēties, rīkoties. nepārej.; sar., kopā ar prievārdu "uz". I. uz viltību un krāpšanu. I. uz kaušanos. Es uz tādu nelietību neiziešu!