izrunāt
izrunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju, pārej.- Izveidot valodas skaņas ar runas orgāniem; artikulēt. Bērns vēl nevar i. "r" skaņu. I. zilbi ar stiepto intonāciju. I. vārdus skaidri.
- Runājot pateikt. I. skarbus vārdus. Viņš centās vecākiem i. pa prātam.
- Pārrunāt, apspriest, izteikt (visu). I. visu līdz galam. Viss izrunāts.
- Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu). Ļaudis izrunājuši to, kas nav. Tas viss ir tikai izrunāts.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izrunat' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.