izbeigties
izbeigties 3. pers. -beidzas, pag. -beidzās.- Tikt vai būt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā. Putraimi izbeigušies. Izbeidzas pēdējie pārtikas krājumi.
- Neturpināties tālāk. Purvā ceļš izbeidzas. Mežs izbeidzas un sākas lauki.
- Tikt vai būt izbeigtam (par stāvokli, darbību); nebūt rezervē (par laiku). Strīds izbeidzies. Atvaļinājuma laiks izbeidzies. Termiņš izbeidzies.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izbeigties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.