izbraukt
izbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.- Braucot izkļūt, izvirzīties (no kurienes, caur ko); braucot (no kurienes), nokļūt (kur); braucot izvadīt (no kurienes, cauri kam, kur). pārej. un nepārej. I. no meža. I. pa vārtiem. I. mašīnu sētā. I. uz šosejas. I. pajūgu no šķūņa.
- Braukšus izkļūt (pa ko, cauri kam). nepārej. Vai te var ar zirgu izbraukt? Pa purva ceļu nevarēs i.
- Braukšus doties ceļā. pārej. Izbrauksim sešos no rīta. Izbrauca visi reizē. Kuģis izbrauc jūrā.
- Braukšus apmeklēt. pārej. Izbraucu uz Rīgu. Izbraucām pilsētu vienā dienā.
- Braucot pāri, izbradāt, izdangāt, sabojāt. pārej. I. apstādījums. I. puķes. Izbraukts, grambains ceļš.
- Braukt (nelielu gabalu), atgriežoties atpakaļ; aizbraukt uz neilgu laiku. pārej. un nepārej. I. pāris līkumu ar velosipēdu. I. svētdienā ar jahtu. Viņš ir izbraucis.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izbraukt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.