izbraukt


izbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.
  1. Braucot izkļūt, izvirzīties (no kurienes, caur ko); braucot (no kurienes), nokļūt (kur); braucot izvadīt (no kurienes, cauri kam, kur). pārej. un nepārej. I. no meža. I. pa vārtiem. I. mašīnu sētā. I. uz šosejas. I. pajūgu no šķūņa.
  2. Braukšus izkļūt (pa ko, cauri kam). nepārej. Vai te var ar zirgu izbraukt? Pa purva ceļu nevarēs i.
  3. Braukšus doties ceļā. pārej. Izbrauksim sešos no rīta. Izbrauca visi reizē. Kuģis izbrauc jūrā.
  4. Braukšus apmeklēt. pārej. Izbraucu uz Rīgu. Izbraucām pilsētu vienā dienā.
  5. Braucot pāri, izbradāt, izdangāt, sabojāt. pārej. I. apstādījums. I. puķes. Izbraukts, grambains ceļš.
  6. Braukt (nelielu gabalu), atgriežoties atpakaļ; aizbraukt uz neilgu laiku. pārej. un nepārej. I. pāris līkumu ar velosipēdu. I. svētdienā ar jahtu. Viņš ir izbraucis.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izbraukt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
    x