gars
gars v.- Cilvēka psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas - prāts, domāšana; apziņa. Gara bagātības. Gara darbība. Gara diženums. Gara milzis. Gara radniecība -- garīga tuvība, saprašanās.
- Kādas mācības, sabiedrisku uzskatu saturs, galvenais virziens; iekšējā (atsevišķa cilvēka vai kolektīva) būtība, raksturs, noskaņojums. Rakstnieka daiļradē valda humānisma g. Sekot laika garam. Tautas g. Viņā mīt cīnītāja g. Talkā valdīja sacensības g.
- Reliģijā, mitoloģijā - pārdabiska, nemateriāla būtne. Ļaunais g. Mirušo gari.
- Cilvēks, personība. pārn. Laikmeta filozofiskās domas lielie gari.
Frazeoloģismi: gars v.- Karsts tvaiks (parasti pirtī). Mest, uzmest garu -- (uz)liet ūdeni pirtī uz nokaitētiem akmeņiem, lai rastos tvaiks.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'gars' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.