vilkt
vilkt velku, velc, velk, pag. vilku.- Samērā lēni pārvietot, censties pārvietot (ko) tā, ka slīd pa kādu virsmu, parasti aiz sevis, uz savu pusi. pārej. Vilkt kādu aiz rokas, piedurknes. Vilkt maisu pa zemi. Vilkt naglas, korķi, skabargu ārā. Vilkt spaini no akas, maizi no krāsns, zobenu no maksts. Vilkt aizkarus ciet. Vilkt virves galu pa zemi. Zirgs tikko velk vezumu. Traktors velk arklu. Vilkt laivu krastā. Vilkt lozi, biļeti. -- (ņemt kādu no daudziem). Zvejnieki velk bagātus lomus. -- (velkot tīklus).
- Stiept un nostiprināt (virvi, vadu u.tml.); šādi ierīkot (ko). pārej. Vilkt elektrības, telefona vadus. Vilkt virvi pāri visam pagalmam. Vilkt elektrību. -- (elektrības līniju, instalāciju).
- Ģērbt; aut, maukt. pārej. Vilkt mēteli, svārkus mugurā, nost. Vilkt zeķes, apavus, bikses kājās. Vilkt cimdus rokā (rokās).
- Sūkt, elpot (uz iekšu). pārej. Vilkt plaušās gaisu. Vilkt dūmu. sar.
- Veidot, zīmēt (līniju, svītru). pārej. Vilkt līnijas, svītras. Vilkt ar zīmuli uz papīra. Neveikli vilkti burti. Vilkt stigas. -- (zemes ierīcības darbos).
- Pūst, plūst (par aukstu gaisu); būt caurvējam.
3. pers., bezpers., nepārej. No āra velk aukstums. No loga, durvīm velk. Te velk. -- (ir caurvējš, vējš). Vējš vilka cauri drēbēm. - Būt tādam, kam ir (laba) velkme.
3. pers., nepārej. Krāsns labi velk. - Censties panākt, lai (kāds) ko dara (iet, brauc līdzi u.c.); arī būt par cēloni kādai tieksmei. pārej.; pārn., sar. Vilkt kādu sev līdzi ciemos. Viņš ir pie darba stumjams un velkams Kas tevi tur velk?
- Spiest, no gurdināt (par smagumu).
3. pers., pārej. Nasta velk plecus. Soma velk roku. - Būt tādam, kas krokojas; būt neērtam (par apģērbu).
3. pers., nepārej. Uzvalks plecos velk. - Lēni, stiepti dziedāt; stiepti izrunāt. pārej. un nepārej.; sar. Vilkt meldiju. Vilkt dziedātājam līdzi.
Frazeoloģismi:- Vilkt garumā (ko) -- vilcināt, paildzināt. V. sēdi garumā. Vilkt pavasara sēju garumā.
- Vilkt laiku garumā -- (kāda pasākuma, darba veikšanai) izmantot ilgāku laiku, nekā būtu vajadzīgs. V. sakni - aprēķināt (kāda skaitļa) sakni.
- Tikko garu -- dzīvot lielā trūkumā; -- būt tikko dzīvam.
- Tikko kājas vilkt. -- (aiz noguruma, nespēka) lēni, ar pūlēm iet, pārvietoties.
- Vilkt krustu pāri -- galīgi izbeigt (ko), galīgi atteikties (no kā), vairs nedomāt (par ko).
- Vilkt ādu pār acīm -- nežēlīgi izmantot, izkalpināt; arī mocīt.
- Vilkt uz zoba -- zobot, izsmiet, apcelt.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vilkt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.