būtība
būtība s.- Galvenās, raksturīgākās īpatnības, iezīmes; svarīgākās īpašības. Pārmaiņu, reformu b. Izskaidrot plāna, ierosinājuma būtību. Atsegt lietas būtību. Izskatīt lietu pēc būtības. Mainīties pašā būtībā.
- Patiesībā, īstenībā. lok. būtībā. Būtībā tā bija kļūda. Atbilde būtībā bija pareiza.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'butiba' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.