staipīties
staipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Stiept, iztaisnot ķermeni, locekļus, izvingrinot, atbrīvojot muskulatūru. Kaķēns pamodies staipās. Staipīties un gorīties.
- Būt staipīgam; stiepties (tekot). Gumija staipās. Medus staipās.
- Būt tādam, kas zaudē sākotnējo formu, ja (to) stiepj. Adījums, drēbe staipās.
- Stiepties, locīties, vīties (kur, ap ko). Sliekas staipās pa taciņu. Staipās uguns mēles. -- Pārn.: Laksti, zirnāji staipās pa kājām.
- Ko smagu nest, cilāt, darīt pārāk smagu darbu. sar. Staipīties ar maisiem.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'staipities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.