uguns


uguns -ns, dsk. ģen. -ņu, s.
  1. Karstas gāzes, kas liesmu veidā izdalās straujas degšanas procesā. vsk. Degt zilām ugunīm. Iekurt, pielaist, izdzēst uguni. Lūgt, pasniegt uguni piesmēķēšanai. Iemest papīru ugunī. Vaigi deg, kvēlo, kaist kā ugunīs. -- Pārn.: Dusmu, mīlestības uguns. Acīs deg uguns.
  2. Mākslīga gaisma. Logā deg uguns. Pilsētas ugunis. Tumša, gaiša uguns. Bāku ugunis. Reklāmu uguns.
  3. Šaušana, apšaude. Atklāt uguni. Pārtraukt uguni. Uguns aizsegā.
Frazeoloģismi:
  • Iet caur uguni un ūdeni -- nebaidīties ne no kādām grūtībām, būt gatavam paciest visu; pieredzēt visādas grūtības.
  • Bēgt kā no uguns -- ļoti vairīties.
  • Spļaut zilas ugunis -- spēcīgi paust savas dusmas, aiz dusmām vairs nevaldīt pār sevi.
  • Ar uguni (meklēdams) neatradīsi -- saka par kaut ko, kas nav dabūjams, kas ir reti sastopams. Otra tik laba cilvēka, ar uguni meklēdams, neatradīsi.
  • Ar uguni un zobenu -- varmācīgi, ar militāru spēku.
  • (Nu ir) uguns pakulās -- saka, ja kāds, būdams ļoti sakaitināts, sāk izrādīt savu sašutumu.
Atvasinājumi:
  • uguntiņa s.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'uguns' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x