siena
siena s.- Vertikālā celtnes daļa, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas. Mājas, istabas, šķūņa sienas. Mūra, koka, dēļu siena. Krāsota, balsināta, tapsēta siena. Sienas pulkstenis, vāze, sega. Sienas. -- (sienā iebūvēts) skapis. Sienas apmetums. Iesist naglu sienā. Pakārt gleznu pie sienas. Sienu glezniecība. Sienas avīze. -- iestādes vai uzņēmuma sabiedrisko organizāciju preses izdevums (vienā eksemplārā), ko pakar pie sienas. Pārn.: Sarīkojums notika universitātes sienās.
- Stāvs, augsts norobežojums - mūris, valnis. Kremļa sienas. Cietokšņa sienas. -- Pārn.: Dūmu, liesmu, uguns, miglas siena. Nesaticības, naida siena.
- Trauka, kastes, dobuma u.tml. mala, iekšējās virsmas daļa. Skapja sienas. Alas, bedres sienas. Spiediens pret tvaika katla sienām.
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'siena' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.