tukšs
tukšs īp.- Tāds (trauks, telpa), kur nav nekā iekšā, kas nav ne ar ko aizņemts. Tukšs šķīvis, spainis, grozs, rezervuārs. Tukša krūze, pudele. Tukša piena kanna. Tukša kabata pārn.: Tukša kabata -- nav naudas. Tukšs zārds, sols. Tukša dobe. Tukša vieta. Izēst tukšu muti. Tukši rieksti. -- (bez kodola). Tukši ziedi. -- (neapaugļoti). Dzīvot ar tukšu vēderu. -- (neēdušam). Tukšā dūšā. -- (neēdis).
- Tāds, kur nav cilvēku; neapdzīvots. Iela bija tukša un klusa. Tukša klase. Tukša uzgaidāmā telpa. Tukšs dzīvoklis. Tukša māja.
- Nenopietns, nepamatots; tāds, kas nedod vajadzīgo rezultātu; nevērtīgs. pārn. Tukšs solījums, apgalvojums. Tukši vārdi. Runāt tukšu. Tukšas iedomas. Tukša lielība. Tukši joki, draudi. Tukšs cilvēks. Gājiens bija pa tukšu. -- (veltīgs, bez gribētā rezultāta). Tukša dzīve. Tukši runāt.
- Tāds, kas neko nepauž, neizsaka; neizteiksmīgs. pārn. Tukšām acīm skatīties. Man šie vārdi ir tukša skaņa.
- Tāds, kas nedod gaidīto ieguvumu; nabadzīgs. Tukšs gads. Tukšs loms. Tukšā reizē atnākt. sar. -- (kad neko nevar dabūt).
Frazeoloģismi:- Kult tukšus salmus -- runāt niekus.
Atvasinājumi:- tukšība s.
- tukšums v. (sk. alfabēta kārtā).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tukss' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.