telpa
telpa s.- Viena no matērijas eksistēšanas pamatformām, ko raksturo izplatība un apjoms. Laika un telpas vienība.
- Ar virsmu, plaknēm ierobežota vieta. Brīva telpa starp stikliem. Starpšūnu telpa.
- Norobežota ēkas, celtnes daļa. Kāpņu, pagraba, apkures telpa. Kantora, skolas telpas. Uzgaidāmās, dzīvojamās telpas. Atpūtas, darba telpas. Plašas, gaišas telpas. Uzkopt telpas. Telpu un apkārtnes izdaiļošana.
- Izplatījums; neaizņemta platība. Debess, gaisa telpa. Bezgalīgā pasaules telpa. Starpzvaigžņu telpa.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'telpa' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.