spalva
spalva s.- Ragvielas veidojums - kātiņš ar sīkiem, plūksnainiem atzarojumiem - kas sedz putna ādu. Pīļu, vistu, baložu spalvas. Dzenim raibas spalvas. Plūkt (plucināt) spalvas. Gaiļi kaujas, ka spalvas vien put. Mest. -- (mainīt) spalvu. Spalvu mākoņi. -- viegli, caurspīdīgi, ļoti augsti mākoņi.
- Apmatojums (zīdītājdzīvniekiem). vsk. Zirgam gluda, spoža spalva. Bieza spalva. Suns sabozis spalvu.
- Atsevišķs matiņš apmatojumā. Spalvām apaugušas rokas, kājas.
- Rakstīšanai paredzēta liekta plāksnīte ar smailu, šķeltu galu; rakstāmspalva. Tērauda spalva. Rupja, smalka spalva. Iemērkt spalvu tintē, tušā. Vilkt ar spalvu. Spalvas zīmējumi. -- Pārn.: Ķerties pie spalvas. -- sākt sacerēt, rakstīt (daiļdarbus). Asa spalva. -- trāpīgs, arī atmaskojošs rakstīšanas veids. Pirmais spalvas mēģinājums. -- pirmais rakstnieka vai publicista darbs.
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'spalva' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.