izvairīties
izvairīties -os, ies, -ās, pag. -ījos.- Rīkoties, darboties, kustēties tā, lai nebūtu (ar ko) jāsaskaras; darboties, izturēties tā, lai nebūtu (kas) jādara, jāsastopas (ar kādu) u.tml. Zēnu gribēja noķert, bet viņš izvairījās. Izvairīties no trieciena. I. no sadursmes. Staigāt, izvairoties no peļķēm. I. no kļūdām darbā. I. no nepatikšanām. I. no darba, no pienākumiem. Izvairīties no sastapšanās ar kādu. Izvairīties no tiešas atbildes.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izvairities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.