pacelties
pacelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos.- Pārvietoties virzienā uz augšu. P. augstu kalnos. Gaisā paceļas simtiem putnu. No ezera paceļas migla. Paceļas dūmu strūklas. Saule pacēlusies līdz koku galiem. Upē ūdens pacēlies.
- Paslieties, mainīt ķermeņa stāvokli, virzienā uz augšu. P. uz pirkstgaliem. P. stāvus, sēdus.
- Atrasties augstu vai augstāk par apkārtni, apkārtējiem priekšmetiem. Visapkārt paceļas kalni. Upes krastā paceļas stāva klints. Augstāk par citām ēkām paceļas skola.
- Tiekot celtam, veidoties, rasties (par ēkām). Gruvešu vietā sāk p. jauni nami. Ciematā pacēlās jaunas divstāvu mājas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pacelties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.