klints
klints -ts, dsk. ģen. -šu, s.- Akmens masīvs ar stāvām malām; masīva akmens krauja. Stāvas klintis. Klinšu kraujas. Klinšu alas. Rāpties pa klintīm. Zemūdens klintis (arī pārn.: grūtības, šķēršļi, ko nevar paredzēt).
- Tāds (dzīvnieks), kas uzturas klinšainās vietās, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās. dsk. ģen. klinšu. Klinšu ērglis.
- Tāds, kas aug klinšainās, akmeņainās vietās. dsk. ģen. Klinšu augi. Klinšu ozols.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klints' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.