klēpis


klēpis -pja, v.
  1. Ieloks, kas izveidojas (sēdošam cilvēkam) starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu. Ņemt, turēt bērnu, somu klēpī. Salikt rokas klēpī. Klēpja sunītis -- mazs istabas sunītis. Klēpja bērns -- mazs, auklējams bērns.
  2. Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt abām rokām, piespiežot viduklim, arī ietvert priekšautā; daudzums, ko var uzņemt ar dakšām, grābekli u.tml. Ienest klēpi malkas. Zaru k. Siena, salmu k. Atnest priekšautā veselu klēpi ābolu. Grābt klēpjiem. Saturēt siena klēpi ar grābekli. Celt lielus labības klēpjus.
  3. Uz rokām, aptverot ar rokām un piespiežot ķermenim. lok. klēpī, apst. nozīmē. Nest bērnu klēpī. Pagrābt salmus klēpī.
  4. Sievietes ķermeņa daļa, kurā veidojas auglis. Neauglīgs k. Pārn.: Zemes k. -- zemes dzīles.
Frazeoloģismi:
  • Sēdēt rokas klēpī salikušam; arī Turēt rokas klēpī -- nekā nedarīt, nepūlēties.
  • |Atgriezties, būt| ģimenes klēpī -- (atgriezties, būt) ģimenē, izjūtot ģimenes gādību, sirsnību.
  • Dabas klēpī poēt. -- brīvā dabā.
  • Guldīt zemes klēpī -- apglabāt, apbedīt.
  • Pats iekrīt klēpī -- saka par ko viegli, bez pūlēm iegūstamu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klepis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x