iebrukt
iebrukt -brūku, -brūc, -brūk, pag. -bruku, 0nepārej.- Ar varu ielauzties svešā teritorijā, īpašumā. Zemē iebrūk ienaidnieka karaspēks. Mājā iebrukusi bruņota banda.
- Strauji ienākt, ieskriet (parasti par vairākiem). Ar troksni istabā iebruka jaunieši. Pagalmā iebrūk bērnu bars.
iebrukt -brūku, -brūc, -brūk, pag. -bruku, nepārej.- Brūkot iegāzties, ielūzt; brūkot, grūstot ievirzīties (kur).
3. pers. Iebrūk griesti, jumts. Akai iebrukuši grodi. Tilts vidū iebrucis. Smiltis iebrukušas akā. - Iekrist (līdz ar ko brūkošu, grūstošu). Uzkāpt uz pašas grāvja malas un i. grāvī.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'iebrukt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.