smiltis
smiltis -šu, vsk. smilts, -ts, s.- Irdens drupu iezis, kas sastāv no dažādu minerālu, lielākoties kvarca, graudiņiem; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis. Kvarca, kaļķa smiltis. Jūrmalas smiltis. Smilšu tuksnesis. Smilts augsne. Pagrābt saujā smiltis. Vējš nes smiltis pa gaisu. Izput kā smiltis vējā. sar. Smilšu pulkstenis. -- ierīce laika mērīšanai pēc izplūstošā smilšu daudzuma.
- Tāds, kam ir kāda ārēja līdzība, līdzīga pazīme ar smiltīm. dsk. ģen. smilšu. Drēbe smilšu krāsā. Smilšu cepumi. Smilšu mīkla.
- Tāds, kas mitinās vai aug smilšainās vietās, smiltīs. dsk. ģen. Smilšu vabole. Smilšu vista.
Frazeoloģismi:- Lai viņam vieglas smiltis! -- saka par mirušu, pieminot to ar labu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'smiltis' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.