grauzt
grauzt graužu, grauz, grauž, pag. grauzu, pārej. (izņemot 4).- Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu); pārn. ēst sausu, trūcīgu barību. Vāvere grauž čiekuru, riekstu. G. cietu maizes donu, garozu. Suns grauž kaulu.
- Par kukaiņiem, kāpuriem - ēdot, smalcināt, bojāt.
3. pers. Tārps grauž ābolu. Ķirmji grauž skapi. - Ilgstoši iedarbojoties, drupināt.
3. pers. Straume grauž krasta iežus. Saule grauž ledu. - Par sīkiem priekšmetiem, nelīdzenu virsmu - ilgāku laiku cieši pieskaroties, spriežot, kairināt, radīt sāpes; arī bojāt (ādu); berzt.
3. pers., pārej. un nepārej. Kurpē iebirušās smiltis grauž kāju. Krekla vīle grauž plecu. Kurpes mala grauž kāju. Putekļi grauž acīs. - Radīt pastāvīgu nemieru, nomākt.
3. pers. Viņu grauž sirdsapziņas pārmetumi. - Bieži sagādāt nepatikšanas. dar. G. kādu no rīta līdz vakaram.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'grauzt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.