godīgs
godīgs īp.- Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, atklāts, apzinīgs. G. cilvēks. G. skolnieks.
- Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. Godīga atbilde. G., atklāts skatiens. Godīgi strādāt savu darbu. Godīgi dzīvot, uzvesties.
- Tāds, kas ir atzīts, atļauts. G. darbs. Cīnīties ar godīgiem paņēmieniem, līdzekļiem. Godīgi pelnīt savi maizi.
- Pieklājīgs, piedienīgs; paklausīgs (par bērniem). Viņam nav ne godīgu drēbju mugurā. Klusi un godīgi iziet pa durvīm. Rātns un g. bērns.
- Pietiekams, pilnīgs. sar. Tīri godīga peļņa.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'godigs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.