gāls


gāls v.
  1. Nobeigums vai sākums (piem., priekšmetam, veidojumam); nobeiguma vai sākuma daļa. Staba, spieķa g. Alejas, ielas g. Durvis ir gaiteņa galā. Ēkas gala siena. Gala istabas. Sasiet virves galus. Attaisīt maisam galu. Naža g. (arī pārn.: daudzums, ko paņem uz naža gala). Baļķa resnais un tievais g. Sēdēt uz paša sola gala. Ciema viņā galā.
  2. Vieta, kas piekļaujas kā sākumam vai beigām. Sēdēt galda galā. Dārzs atrodas mājas galā.
  3. Beigu, augšējā daļa. Adatas, īlena g. Ausu, ragu gali. Mēles, deguna g. Spārnu gali. Siena kaudzes g.
  4. Gabals, kas palicis pāri no kā (pēc apstrādes, sadalīšanas u.tml.). Dēļu gali. Papirosu gali. Diegu gali.
  5. Beigas; pretstats; sākums. Stāties rindas galā. Gala pietura, gala stacija.
  6. Nobeigums, beigas (procesam, darbībai); tas, ar ko (kas) beidzas; arī galīgais. Diena iet uz galu. Gala mērķis -- galamērķis. Priekiem nebija gala. Gala eksāmeni. Gala atzīmes. Šai cīņai nav gala. Nav zināms, kas galā iznāks. Darīt kam galu -- pārtraukt, izbeigt ko. Netikt nekādā galā -- nevarēt (ko) paveikt.
  7. Nāve, bojāeja. sar. Tā, ka vai g. klāt. Dabūt galu, ņemt galu -- nomirt, iet bijā, parasti traģiskā nāvē. (Pa)darīt sev galu -- izdarīt pašnāvību. Neskrien savu galu meklēt!
  8. Tā, ka ir (kas) beidzies, pagājis, padarīts, sasniegts. lok. galā, apst. nozīmē. Dzīve ir galā. Ar darbu un būsim galā. Es ar to netikšu galā. Tikt galā ar slimību, ar grūtībām. Iesim ātrāk, lai laikus tiekam galā.
  9. Kopā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietvārdu - garā virknē, cits aiz cita, lielā daudzumā. lok. Galds galda galā. Vērt zīles citu citai galā. Darbs darba galā.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'gals' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x