attaisnot
attaisnot -oju, -o, -o, pag. -oju, pārej.- Pieņemt lēmumu, ka nav vainīgs (apsūdzētais); pierādīt, atzīt, ka nav pelnījis nosodījumu, sodu. Tiesa apsūdzēto attaisnoja. Kolektīvs attaisnoja darbabiedru.
- Atzīt par pieļaujamu, pamatojot ar ko; būt par faktoru, kas pieļauj (ko). A. kāda rīcību. A. savu neiecietību ar ātro dabu. Zēna izturēšanos attaisno viņa slimība.
- Pierādīt ar darbiem, izturēšanos (pozitīvas attieksmes) pamatotību. A. vecāku cerības. A. biedru uzticību.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'attaisnot' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.