vilkties
vilkties velkos, velcies, velkas, pag. vilkos.- Stiepties, pārvietoties pa kādu virsmu kam līdzi, pakaļ; pārvietoties, virzīties citam aiz cita.
3. pers. Kleitas mala vilkās pa grīdu. Groži vilkās pa zemi. - Rauties, raukties. Vilkties krunkās. Vilkties čokurā.
- Lēni, arī ar pūlēm kustēties, pārvietoties. sar. Viņš tikko velkas. Velkas kā gliemezis. Pa ceļu velkas gara vezumu rinda.
- Ilgt, turpināties (par ko vienmuļu, nogurdinošu); lēni paiet (par laiku).
3. pers.; sar. Izmeklēšana velkas jau vairākus mēnešus. Sēde vilkās trīs stundas. Dienas vilkās gausi. Frazeoloģismi:- Vilkties astē -- ļoti atpalikt, būt pēdējam vai vienam no pēdējiem (piem., darbā).
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vilkties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.