varone
"Varone" latviešu valodā ir darbības vārda "varēt" pagātnes lokāmais divdabis, kas lietots, lai apzīmētu spēju, iespēju vai pieļaujamību pagātnē. Tas bieži tiek lietots kopā ar palīgdarbības vārdu "būt" (esmu/biju varonis, tu esi/biji varonis utt.), veidojot salikto pagātnes laiku.
Īss skaidrojums:
"Varone" nozīmē, ka kaut kas bija iespējams, atļauts vai paveicams pagātnē.
Piemēri:
1. Spēja pagātnē:
Es biju varonis iet uz koncertu, bet pēkšņi aizsāpēja galva.
(Pagātnē bija iespēja iet, bet tas neīstenojās.)
2. Atļauja pagātnē:
Bērni bija varuši skatīties televizoru līdz vakaram, ja bija paveikuši mājasdarbus.
(Pagātnē tas bija atļauts noteiktos apstākļos.)
3. Hipotētiska situācija pagātnē (bieži ar "ja"):
Ja viņš būtu mājās, viņš būtu varējis palīdzēt.
(Pagātnē pastāvēja potenciāla iespēja, kas neīstenojās.)
Svarīgi:
- "Varone" nekad nelieto atsevišķi — tam vienmēr jābūt kopā ar palīgdarbības vārdu "būt" (piemēram, esmu varonis, bija varuši).
- Tas atšķiras no vārda "varonis" (cilvēks ar varonībām) — tā ir homofona (tāda pati izruna), bet pilnīgi cita nozīme un rakstība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.