vaļa
vaļa s.- Brīvs laiks; nenodarbinātība. Viņam nebija vaļas nākt līdzi. Darīt kaut ko pa vaļas brīžiem.
- Brīvība; iespēja brīvi rīkoties vai izpausties. Dot bērniem vaļu. Ļaut vaļu jūtām, asarām.
Frazeoloģismi:- Savā vaļā -- pilnīgi brīvi, bez uzraudzības, arī kā pašam patīk. Atstāt bērnus savā vaļā. Sk. ari vaļā.
vaļa apst.- Tādā stāvoklī, ka ir atdarīts, atvērts, arī tā, ka nav aizslēgts. Durvis stāv vaļā. Viņa mētelis ir vaļā. Turēt acis vaļā. pārn.: Turēt acis vaļā. -- Uzmanīgi vērot; uzmanīties. Nedabūt acis vaļā -- nevarēt pamosties.
- Brīvi. Atlaist rokas vaļā. Virves gals palaists vaļā.
- Tādā stāvoklī, ka ir pieejams, darbojas (par iestādēm, veikaliem u.tml.); atvērts. Veikals, pasts ir vaļā.
- Brīvībā; tā, ka nesaista, neierobežo. Tikt vaļā no aizbildniecības. Laist kādu vaļā.
- Atbilst nozīmes ziņa priedēklim "at-". Taisīt, vērt vaļā - attaisīt, atvērt. Laist vaļā - atlaist.
Frazeoloģismi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vala' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.