uzmanīgi
uzmanīgi apst.Sk. uzmanīgs
uzmanīgs īp.- Tāds, kas koncentrē, spēj koncentrēt apziņu uz noteiktu objektu. Būt lekcijā uzmanīgam.
- Tāds, kas uzmanās, ir piesardzīgs. Uz ielas esi uzmanīgs! Uzmanīgi likt kāju uz ledus. Uzmanīgi klausīties.
- Rūpīgs, gādīgs, laipns.
Atvasinājumi:- uzmanība s. (sk. alfabēta kārtā)
- uzmanīgums v.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'uzmanigi' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.