tīties
tīties tinos, tinies, tinas, pag. tinos.- Griežoties ap ko, klāties kārtām (uz kā, apkārt kam).
3. pers. Dzija no kamola tinas uz šķeteres. Diegs tinas uz spoles. - Veidoties tīšanas procesā.
3. pers. Kamols tinas lielāks un lielāks. - Kam griežoties, raisīties, ritināties.
3. pers. Šķetere labi netinas. Diegs tinas nost no kamola. - Apņemt sevi no visām pusēm ar ko; tīt sevi. Tīties lakatā. -- Pārn.: Viss tinies baltā miglā.
- Pārspīlēti, uzbāzīgi censties būt kāda tuvumā. sar. Visi ap (gar) bērnu vien tinas. Tīties citiem pa kājām.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.