klāties
klāties 3. pers., klājas, pag. klājās.- Veikties, risināties dzīvei, notikumiem (sakarā ar kādiem apstākļiem); notikt, atgadīties (kam sliktam, ļaunam). Kā tev klājas? Slimniekam sāk k. labāk. Putniem ziemā klājas grūti. Viņam slikti klāsies.
klāties 3. pers. klājas, pag. klājās.- Klāt sev virsū; tikt pārklātam (ar ko). Upe klājas ar ledu. Zeme klājas ar lapām. Galdiņ, klājies! (pasakās).
- Novietoties tikt novietotam, izkliedētam vienlaidus slānī uz kādas virsmas. Krāsa klājas uz plāksnes nevienādi. Putekļi klājas uz drēbēm. Sniegs klājas uz jumtiem. Pārn.: Pār zemi klājas nakts.
klāties 3. pers. klājas, pag. klājās.- Būt atbilstošam kādām normām, prasībām; pieklāties. Tev neklājas tā runāt, darīt, rīkoties. Tas tā neklājas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klaties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.