tecēt


tecēt
3. pers., tek, pag. tecēja, nepārej.
  1. Virzīties, plūst (par šķidrumu); plūst, veidojot strūklu. Upes tek uz jūru. Tecēt zemē, lejup, ārā, iekšā. Sviedri tek. Piena strūklas tek spainī. No ievainojuma tek asinis. -- Pārn.: Ļaužu straume tek bez apstājas.
  2. Laist cauri šķidrumu. Spainis, jumts tek. Auss tek (izdala šķidrumu).
  3. Viegli, bez traucējumiem ritēt, slīdēt (piem., par pavedienu, dziju, tecīlu, dzirnaviņām). Sk. arī tekošs.

    tecēt teku, teci, tek, pag. tecēju, nepārej. un pārej.
    1. Sīkiem soļiem ātri iet; teciņus iet vai skriet. Tecēt pa priekšu, nopakaļ. Bērns tek tēvam pretī. Suns tek saimniekam līdzi. Zirgs tek rikšiem. Kumeliņš ceļu tek. Tecēt ceļa gabaliņu.

      Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tecet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
      Įrašas
      Paaiškinimas

      Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
      ji bus patalpinta vietoj esamos.



      © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
      Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
      x