tecēt
tecēt 3. pers., tek, pag. tecēja, nepārej.- Virzīties, plūst (par šķidrumu); plūst, veidojot strūklu. Upes tek uz jūru. Tecēt zemē, lejup, ārā, iekšā. Sviedri tek. Piena strūklas tek spainī. No ievainojuma tek asinis. -- Pārn.: Ļaužu straume tek bez apstājas.
- Laist cauri šķidrumu. Spainis, jumts tek. Auss tek (izdala šķidrumu).
- Viegli, bez traucējumiem ritēt, slīdēt (piem., par pavedienu, dziju, tecīlu, dzirnaviņām). Sk. arī tekošs.
tecēt teku, teci, tek, pag. tecēju, nepārej. un pārej.- Sīkiem soļiem ātri iet; teciņus iet vai skriet. Tecēt pa priekšu, nopakaļ. Bērns tek tēvam pretī. Suns tek saimniekam līdzi. Zirgs tek rikšiem. Kumeliņš ceļu tek. Tecēt ceļa gabaliņu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'tecet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.