svēts
svēts īp.- Tāds, kas attiecas uz dievu, reliģiskas mācības sludināšanu; tāds kas (pēc reliģiskiem ticējumiem) ieguvis dieva svētību, žēlastību. Svēts cilvēks. Svēta vieta. Svētie raksti. Svētais vakarēdiens. -- (reliģisks rituāls).
- Kristietismā - visu mūžu reliģijai ziedojis un kādu izcilu varoņdarbu paveicis ticīgais, ko pielūdz kā dievišķīgu būtni. lietv. nozīmē svētais, v.; svētā, s. Svēto kults.
- Ārkārtīgi nozīmīgs, dārgs; tāds, kas saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu. pārn. Turēt svētu varoņu piemiņu. Svēts pienākums.
- Tāds, kas ir spēcīga, intensīva izpausme (par jūtām). pārn. Svētas dusmas. Svēti solīties, ticēt.
Frazeoloģismi:- Dzīvot no svēta gara -- būt bez eksistences līdzekļiem. No svēta gara nevar dzīvot.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'svets' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.