sprukt


sprukt sprūku, sprūc, sprūk, pag. spruku, nepārej.
  1. Strauji slīdēt, šļukt (ārā, vaļā, cauri).
    3. pers. Virve spruka ārā no rokām. Mezgls spruka vaļā. Sainis spruka vaļā, un grāmatas izkrita uz grīdas.
  2. Strauji atbrīvoties; bēgot strauji rauties, skriet. Suns kā spruka vaļā no saites, tā aizskrēja. Sagūlušās aitas spruka augšā.
  3. Ātri spraukties, līst (kur), meklējot patvērumu, glābiņu. Gribēja sprukt istabā. Sprukt ārā no istabas. Sprukt alā. Nebija kur sprukt. Nezināja, kur bēgt, kur sprukt.
  4. Par aizturētām jūtām, vārdiem - izlauzties. pārn.; kopā ar vārdu "vaļā". Spruka vaļā raudas, smiekli. Blēņas! >> viņam beidzot spruka vaļā.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'sprukt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
    x