slēpties
slēpties slēpjos, slēpies, slēpjas, pag. slēpos.- Novietoties, izturēties tā, lai paliktu nepamanīts, arī nepazīts. Slēpties no ienaidnieka. Iet, slēpjoties aiz kokiem. Slēpties zem sveša vārda. Slēpties aiz citu mugurām.
- Būt novietotam, atrasties neatklātā vietā.
3. pers. Zemes dzīlēs slēpjas daudz bagātību. - Palikt neizpaustam, pastāvēt neatklātā formā.
3. pers.; pārn. Vai tur neslēpjas kādas briesmas? Kas slēpjas aiz viņa vārdiem? Te slēpjas dziļš traģisms. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'slepties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.