sadzīt
sadzīt[ī] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu, pārej.- Iedzīt (daudzus, visus), dzenot savākt vienuviet. Sadzīt cūkas aplokā, vistas kūtī.
- Sapūst; sapludināt.
3. pers. Vējš sadzen mākoņus. Sadzīt sniegu kupenās. - Iesist (daudzus, visus). Sadzīt naglas sienā. Sadzīt mietus zemē.
- Sastumt, sagrūst. Sadzīt zemi lielās kaudzēs.
- Ar pūlēm sameklēt, sadabūt. Kur tu viņu sadzīsi? Sadzīt rokā kādu. Sadzīt pēdas kādam -. -- tikt kādam uz pēdām.
sadzīt[i^] 3. pers. -dzīst, pag. -dzija, nepārej.- Dzīstot kļūt veselam. Ievainojums sadzija ātri. Viņam kāja jau sadzijusi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'sadzit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.