patstāvība
patstāvība s.; patstāvīgums, v.Sk. patstāvīgs
patstāvīgs īp.- Tāds, kas nav pakļauts citiem, nav atkarīgs no citiem. Patstāvīgas valstis. Viņš grib būt p. Dzīvot patstāvīgi.
- Tāds, kas ir brīvs no citu ietekmes, var iztikt bez citu palīdzības, vadības; tāds, kas veicams bez citu palīdzības, vadības. Viņš savos spriedumos ir p. Patstāvīgi uzskati, p. raksturs. Darbā jābūt patstāvīgam. P. zinātnisks pētījums. Rīkoties pilnīgi patstāvīgi.
Atvasinājumi:- patstāvība s.; patstāvīgums, v.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'patstaviba' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.