iztikt
iztikt -tieku, -tiec, -tiek, pag. -tiku- Dzīvot, pastāvēt (bez kā); pietikt (ar to, kas pašam ir). Zivis nevar iztikt bez ūdens. Iztikt bez citu padoma. Iztikt ar saviem līdzekļiem.
- Spēt pārtikt; izdzīvot, būt apmierinātam. Iztikt ar mazumu. Iztikt ar ceļā līdzpaņemtajām sviestmaizēm.
- Izkļūt (no kurienes). novec. Iztikt no meža. Govis iztikušas no aploka.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'iztikt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.