"Novārījums" latviešu valodā nozīmē vārīšanas rezultāts — tas, kas iegūts, vārot kādu vielu (bieži augu vai dzīvnieku izcelsmes) ūdenī, lai iegūtu ekstraktu, uzlējumu vai koncentrētu šķidrumu.
Galvenās nozīmes:
1. Ķīmiskā/medicīniskā nozīme — šķidrums, kas iegūts, vārot vielas (piemēram, zāles, augus) ūdenī, lai izvilktu to aktīvās sastāvdaļas.
2. Kulinārijā — stiprs, koncentrēts buljons vai sulas ekstrakts, ko izmanto kā bāzi mērcēm, zupām u.c.
Piemēri lietojumam:
1. Medicīnā:
"Ārsts izrakstīja kamīļu novārījumu klepus mazināšanai."
2. Kulinārijā:
"Ēdiena garšai pievienoja stipru gaļas novārījumu."
3. Botānikā:
"Lapu novārījumu izmanto augu mēslošanai."
Saistītie termini:
- Uzlējums — īsāka vārīšana vai aplejš ar verdošu ūdeni.
- Ekstrakts — koncentrētāks nekā novārījums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.