"Mundrība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē gudrību, prātīgumu, saprātīgu izpratni un dzīves pieredzi, kas izpaužas lietišķās rīcībā, lēmumu pieņemšanā vai padomu dosšanā. Mundrība bieži ietver ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku atjautību un dzīves gudrību.
Piemēri lietojumam:
1. Vārdu savienojumos:
- Vecāku mundrība palīdz izvairīties no kļūdām.
- Dzīves mundrība ir vērtīgāka nekā grāmatu zināšanas.
2. Teikumos:
- "Viņa mundrība izrādījās, kad mierīgi atrisināja strīdu."
- "Pasakās vecais vīrs simbolizē mundrību un pieredzi."
Sinonīmi: gudrība, prātīgums, saprāts, atjautība.
Antonīmi: muļķība, neprātīgums, pārsteidzība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.