muižturis
Muižturis (arī "muižnieks") ir vēsturisks termins, kas apzīmēja zemes īpašnieku vai saimnieku, kurš pārvaldīja muižu (lielu lauku īpašumu) un bieži vien izmantoja dzimtcilvēku (dzimtbūšanas laikā) vai algotu strādnieku darbu. Tas varēja būt gan muižas īpašnieks, gan tās pārvaldnieks.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā nozīme:
"19. gadsimta sākumā muižturis regulāri apciemoja savus dzimtcilvēkus, lai uzraudzītu lauksaimniecības darbus."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Vecais Jānis kļuvis par īstu muižturi – viņam pieder vairāki hektāri zemes un viņš pats visu plāno."
(Šeit vārds lietots kā metafora, lai apzīmētu neatkarīgu saimnieku vai liela saimniecības vadītāju.)
Skaidrojums:
Vārds cēlies no saknes "muiža" (lielkungs, māja ar zemes pagalmu) un "turēt" (pārvaldīt). Latviešu vēsturē tas bieži saistīts ar vācbaltiešu vai vietējo zemes aristokrātiju, kas kontrolēja lauku reģionus līdz dzimtbūšanas atcelšanai (19. gadsimtā). Mūsdienās termins reti lietots oficiālā kontekstā, bet saglabājies folklorā, literatūrā vai runas valodā, lai apzīmētu ietekmīgu lauku saimnieku.
Tulkojumi citās valodās "Muižturis"
Vēlreiz pārbaudiet tulkojumu citos resursos- Muižturis vācu: Immobilienverwalter
- Muižturis angļu valodā: Estate manager
- Muižturis igauņu: Kinnisvarahaldur
- Muižturis lietuviešu valodā: Turto valdytojas
- Muižturis poļu valoda: Zarządca dworu
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.