Monoteisms (no grieķu: μόνος — "viens" + θεός — "dievs") ir ticība vai reliģiska doktrīna, kas atzīst tikai vienu Dievu kā vienīgo augstāko būtni, radītāju un pasaules valdnieku. Tas ir pretstatā politeismam (ticība vairākiem dieviem) un ateismam (neticība dievam).
Galvenās pazīmes:
1. Viens Dievs — absolūts, visvarenais un nepārspējams.
2. Ekskluzivitāte — citi dievi netiek atzīti par patiesiem.
3. Morāls likums — Dievs ir avots ētikas un cilvēku likumiem.
Piemēri monoteistiskām reliģijām:
1. Jūdaisms — vecākā monoteistiskā reliģija, kas tic vienam Dievam (Jahve).
2. Kristietība — balstās uz viena Dieva ticību, kas izpaužas Trīsvienībā (Tēvs, Dēls, Svētais Gars).
3. Islāms — stingrs monoteisms, kurā Allāhs ir vienīgais Dievs (tauhīda doktrīna).
4. Sikhisms — ticība vienam Dievam (Ik Onkar), kas ir bezformīgs un visuresošs.
Īss piemērs teikumos:
- "Monoteisma pamatā ir pārliecība, ka visu radījis un vada viens Dievs."
- "Jūdaisms, kristietība un islāms ir lielākās monoteistiskās pasaules reliģijas."
Monoteisms ir dziļi ietekmējis kultūru, filozofiju un tiesību sistēmas visā pasaulē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.