miroņkauls
"Miroņkauls" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēka skeleta kaulu, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos vai senās apbedījumu vietās. Tas attiecas uz cilvēka kaulu paliekām, kas parasti ir senas un ar zinātnisku vai vēsturisku nozīmi.
Īsumā:
Tas ir sens cilvēka kauls (piemēram, kritis, delnas kauls, galvaskauss), kas saglabājies no pagātnes un tiek pētīts arheoloģijā, antropoloģijā vai vēstures zinātnē.
Piemēri lietojumā:
1. Arheoloģiskajos pētījumos:
"Ekspedīcijas laikā tika atrasti vairāki miroņkauli, kas, iespējams, piederējuši 12. gadsimta apdzīvotājiem."
2. Vēstures aprakstos:
"Senajā kapulaukā pētnieki atrada labi saglabājušos miroņkaulus, kas palīdzēja rekonstruēt tolaik dzīvojušo cilvēku īpašības."
3. Mūsdienu kontekstā (mediji, ziņas):
"Būvniecības darbu laikā nejauši tika atklāti miroņkauli, un darbi tika apturēti līdz arheologu izmeklēšanai."
Skaidrojums:
Vārds veidots no vārdiem "mironis" (mirušais, līķis) un "kauls", tāpēc tas burtiski nozīmē "mirušā cilvēka kauls". Tas nereti lietots zinātniskajos, juridiskajos (piemēram, kriminālistikā) vai publiskajos diskursos, runājot par senatnē mirušu cilvēku atliekām.
Tulkojumi citās valodās "Miroņkauls"
Vēlreiz pārbaudiet tulkojumu citos resursos- Miroņkauls vācu: Toter Knochen
- Miroņkauls angļu valodā: Dead bone
- Miroņkauls igauņu: Surnud luu
- Miroņkauls lietuviešu valodā: Negyvas kaulas
- Miroņkauls poļu valoda: Martwa kość
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.